nomiegt
nomiegt 1. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nomiedzu | nomiedzam | nomiedzu | nomiedzām | nomiegšu | nomiegsim |
| 2. pers. | nomiedz | nomiedzat | nomiedzi | nomiedzāt | nomiegsi | nomiegsiet, nomiegsit |
| 3. pers. | nomiedz | nomiedza | nomiegs | |||
Pavēles izteiksme: nomiedz (vsk. 2. pers.), nomiedziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nomiedzot (tag.), nomiegšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nomiegtu
Vajadzības izteiksme: jānomiedz
1.Nonāvēt (dzīvnieku vai cilvēku), parasti nokaujot, nošaujot.
3.apvidvārds Spiežot nonāvēt.
4.apvidvārds Spiežot panākt, ka izbeidz kvēlot.
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — vakara darba trulo nomiedzi izjauc Gailis-Apodziņš viduslaiku pilsētiņas ziņotāja balsī.
- — Tad es tevi nomiegšu un līķi aprakšu.
- Pēcpusdienas nomiedzi pārtrauc skaļš telefona pļerkšķis.
- Ārijas murgainais nomiedzis pārtrūkst.
- Radības, kas pa naktīm klejo apkārt, bija atgriezušās savās migās un tagad saveda kārtībā mitekli, bet tie, kas pieder dienai, centās izbaudīt savu omulīgo nomiedzi kaut mirkli ilgāk.