nomiegs
nomiegs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | nomiegs | nomiegi |
Ģen. | nomiega | nomiegu |
Dat. | nomiegam | nomiegiem |
Akuz. | nomiegu | nomiegus |
Lok. | nomiegā | nomiegos |
2.apvidvārds Pirmais miegs.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jau toreiz, rudens saules nomiegā pupas lobot, viņa noredzēja, ka dēlu viņai atņems.