nomiegs
nomiegs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nomiegs | nomiegi |
| Ģen. | nomiega | nomiegu |
| Dat. | nomiegam | nomiegiem |
| Akuz. | nomiegu | nomiegus |
| Lok. | nomiegā | nomiegos |
2.apvidvārds Pirmais miegs.
Avoti: LLVV, ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jau toreiz, rudens saules nomiegā pupas lobot, viņa noredzēja, ka dēlu viņai atņems.