nokausēt | Tēzaurs

nokausēt¹

Lietojuma biežums :

nokausēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, sniegs, ledus) nokūst, arī izkūst.

1.1.Kausējot atdalīt nost.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri