nokaunēties
nokaunēties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nokaunos | nokaunamies | nokaunējos | nokaunējāmies | nokaunēšos | nokaunēsimies |
| 2. pers. | nokaunies | nokaunaties | nokaunējies | nokaunējāties | nokaunēsies | nokaunēsieties, nokaunēsities |
| 3. pers. | nokaunas | nokaunējās | nokaunēsies | |||
Pavēles izteiksme: nokaunies (vsk. 2. pers.), nokaunieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nokaunoties (tag.), nokaunēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nokaunētos
Vajadzības izteiksme: jānokaunas
Sākt izjust kaunu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nokaunies un tad nāc atpakaļ – tad tevi atkal mīlēšu!"
- Nokaunējusies par pusmāsas izraisīto traci, Mollija Somervila mēģināja paslēpties pūlī.
- Federālā izmeklēšanas biroja speciālais aģents atkal nokaunējās un atvainodamies noplātīja rokas.
- Naktī laiks, kā nokaunējies par neviesmīlīgo sagaidīšanu, bija mainījies.
- Nokaunos, ka agrāk biju pret viņām tik noraidīga un nerunīga.