nokaunināt
nokaunināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nokauninu | nokauninām | nokaunināju | nokauninājām | nokaunināšu | nokaunināsim |
| 2. pers. | nokaunini | nokaunināt | nokaunināji | nokauninājāt | nokaunināsi | nokaunināsiet, nokaunināsit |
| 3. pers. | nokaunina | nokaunināja | nokauninās | |||
Pavēles izteiksme: nokaunini (vsk. 2. pers.), nokauniniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nokauninot (tag.), nokaunināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nokauninātu
Vajadzības izteiksme: jānokaunina
Panākt, ka (kāds) nokaunas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Saimniece nolēma nokaunināt dzīvnieku, vaicājot, kurš atļāvies sarīkot tādu nekārtību.
- Labāk tomēr šādā situācijā apstāties, nokaunināt suni un tad iet tālāk.
- pirms tam gan neaizmirstot nokaunināt: “ Māte, bet nejēdz nekā…
- Pēc tam feisbukā tiek ielikts video, kur šis autovadītājs tiek nokaunināts.
- Nokauninās visu priekšā?