nokaukt
Lietojuma biežums :
nokaukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Īsu brīdi, vienu reizi kaukt (par dzīvniekiem); nokaukties1.
2.Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām); nokaukties2.
3.Kaukt (visu laikposmu) un pārstāt kaukt (par dzīvniekiem).
4.Kaucot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri