nokašņāt
nokašņāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nokašņāju | nokašņājam | nokašņāju | nokašņājām | nokašņāšu | nokašņāsim |
| 2. pers. | nokašņā | nokašņājat | nokašņāji | nokašņājāt | nokašņāsi | nokašņāsiet, nokašņāsit |
| 3. pers. | nokašņā | nokašņāja | nokašņās | |||
Pavēles izteiksme: nokašņā (vsk. 2. pers.), nokašņājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nokašņājot (tag.), nokašņāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nokašņātu
Vajadzības izteiksme: jānokašņā
1.Kašņājot novirzīt nost.
2.Nokasīt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sagatavojot guļvietu, briežu dzimtas pārstāvji nokašņā sniegu un zāli - ne tikai tāpēc lai būtu sausāka guļvieta, bet arī tāpēc, ka uz šādas zemes vieglāk sajust tuvojošos plēsēju - ja kāds tuvojas, tad stirna ar krūtīm sajūt vibrāciju pa lielu gabalu.