nožņaudzīt
nožņaudzīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nožņaugu | nožņaugām | nožņaudzīju | nožņaudzījām | nožņaudzīšu | nožņaudzīsim |
| 2. pers. | nožņaugi | nožņaugāt | nožņaudzīji | nožņaudzījāt | nožņaudzīsi | nožņaudzīsiet, nožņaudzīsit |
| 3. pers. | nožņauga | nožņaudzīja | nožņaudzīs | |||
Pavēles izteiksme: nožņaugi (vsk. 2. pers.), nožņaugiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nožņaugot (tag.), nožņaudzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nožņaudzītu
Vajadzības izteiksme: jānožņauga
1.Spaidot, žņaugot panākt, ka (no kā) izdalās šķidrums.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Esmu rokas nožņaudzījis baltas, nosvīdis, īpaši, ja ir kas tāds, par ko jūtu: varēja savādāk.