nožņaugt
nožņaugt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nožņaudzu | nožņaudzam | nožņaudzu | nožņaudzām | nožņaugšu | nožņaugsim |
| 2. pers. | nožņaudz | nožņaudzat | nožņaudzi | nožņaudzāt | nožņaugsi | nožņaugsiet, nožņaugsit |
| 3. pers. | nožņaudz | nožņaudza | nožņaugs | |||
Pavēles izteiksme: nožņaudz (vsk. 2. pers.), nožņaudziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nožņaudzot (tag.), nožņaugšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nožņaugtu
Vajadzības izteiksme: jānožņaudz
1.Žņaudzot nonāvēt.
1.1.pārnestā nozīmē Nomākt (par psihisku stāvokli).
1.2.pārnestā nozīmē Likvidēt, panākt, ka vairs nepastāv.
Avoti: LLVV, Žrg
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 30 gadus vecā žurnāliste tikusi nežēlīgi piekauta, izvarota un nožņaugta.
- Es viņu izlamāju, saspārdu, nožņaudzu, aizstāju ar eņģeli...
- Viņu arestēja Katrīnas atsūtītie gvardi, 7. jūlijā Pēteri III nožņaudza.
- Vienreiz Sultāns nožņaudza Lielvezīru, jo tas esot piekāvis viņa pamāti.
- Vispirms gribējās nožņaugt paša dēlu, kamēr vēl nav par vēlu.