nožņerkstēt
nožņerkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nožņerkstu | nožņerkstam | nožņerkstēju | nožņerkstējām | nožņerkstēšu | nožņerkstēsim |
| 2. pers. | nožņerksti | nožņerkstat | nožņerkstēji | nožņerkstējāt | nožņerkstēsi | nožņerkstēsiet, nožņerkstēsit |
| 3. pers. | nožņerkst | nožņerkstēja | nožņerkstēs | |||
Pavēles izteiksme: nožņerksti (vsk. 2. pers.), nožņerkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nožņerkstot (tag.), nožņerkstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nožņerkstētu
Vajadzības izteiksme: jānožņerkst
Īsu brīdi, vienu reizi žņerkstēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Droši vien viņš arī pats nebija skaidrībā, kāpēc tikai rok un rok, laikam taču viņš nekad nebūtu stājies, līdz ņēmis galu, bet, par laimi, lāpsta nožņerkstēja, atsitusies pret akmeni.
- Un tiešām, slēpes nožņerkstēja pavisam blakus.