nožņaugties
nožņaugties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nožņaudzos | nožņaudzamies | nožņaudzos | nožņaudzāmies | nožņaugšos | nožņaugsimies |
| 2. pers. | nožņaudzies | nožņaudzaties | nožņaudzies | nožņaudzāties | nožņaugsies | nožņaugsieties, nožņaugsities |
| 3. pers. | nožņaudzas | nožņaudzās | nožņaugsies | |||
Pavēles izteiksme: nožņaudzies (vsk. 2. pers.), nožņaudzieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nožņaudzoties (tag.), nožņaugšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nožņaugtos
Vajadzības izteiksme: jānožņaudzas
Refl. → nožņaugt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Hadings piedalās karos un mirst savu padoto priekšā, izdarot pašnāvību nožņaudzoties.
- , tad gan apsaite jānoņem, lai tālākajos gados roze " nenožņaugtos".
- un koks vai krūms var nožņaugties pats savās saknēs.
- Sapinas, nožņaudzas.
- Pondija pacēlās gaisā, aptinās ap koku, atsitās ar purnu, gandrīz nožņaudzās un nokrita atpakaļ zemē.