nožmiegt
nožmiegt 1. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nožmiedzu | nožmiedzam | nožmiedzu | nožmiedzām | nožmiegšu | nožmiegsim |
| 2. pers. | nožmiedz | nožmiedzat | nožmiedzi | nožmiedzāt | nožmiegsi | nožmiegsiet, nožmiegsit |
| 3. pers. | nožmiedz | nožmiedza | nožmiegs | |||
Pavēles izteiksme: nožmiedz (vsk. 2. pers.), nožmiedziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nožmiedzot (tag.), nožmiegšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nožmiegtu
Vajadzības izteiksme: jānožmiedz
Nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Čūsku mēs nožmiedzām, olas sašķaidījām un vispār visu ligzdu nodedzinājām!
- Tā vien gribējās viņu nožmiegt, pirms vēl visas formalitātes nokārtotas.
- Šņākšana apklusa, kā mazā auguma uzgunsdzēsējs būtu šo metāla monstriņu nožmiedzis.
- Reiz viņai bija pagadījies pa rokai kaķis — viņa nožmiedza arī kaķi.
- Itālo varēja mani nožmiegt un visiem stāstīt, ka tā bija pašaizsardzība.