Paplašinātā meklēšana
Meklējam melodiju.
Vārdos nav.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (77):
- dziedāt Ar balsi veidot muzikālas skaņas; ar balsi atskaņot dziesmu, melodiju.
- izrotājums Ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju; melisms.
- melisms ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju.
- sastabulēt Ar stabuli izspēlēt melodiju.
- makāma Arābu, irāņu un turku mūzikas skaņkārtiski melodiskais modelis, kas radies uz tautas melodiju pamata.
- aizdungāt Attālināties, dungājot, dūcot (melodiju).
- rotāt Bagātināt (melodiju) ar īpašu atkārtotu skaņu vai skaņu grupu.
- izrotāt Bagātināt (melodiju) ar īpašu skaņu vai skaņu grupu.
- riposta Balss, kura pirmā izklāsta melodiju (tēmu), imitācijveida atkārtojums.
- vīties Būt secīgam noteiktā veidā - par skaņu, melodiju.
- smalsināt caur degunu dūkt kādu melodiju.
- polifonija Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību; kontrapunkts (1).
- kontrapunkts Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību; polifonija.
- vairākbalsība Dažāda augstuma melodiju salikums; daudzbalsība.
- daudzbalsība Dažāda augstuma melodiju salikums; vairākbalsība.
- piedimdināt Dimdinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
- atdungāt Dungājot (dūcot) atkārtot (kādu melodiju).
- nodungot Dungot un pabeigt dungot (kādu melodiju).
- locītājs Dziedātāja, kas, variējot melodiju, atkārto teicējas dziedāto tekstu.
- teicējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās); saucējs (2).
- saucējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās); teicējs (2).
- kantilēna Dziedoša melodija; skaņdarbs ar šādu melodiju.
- nolocīt Dziedot izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt); pārmainīt, dažādot (balsi, melodiju).
- locīt Dziedot mainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt); variēt (balsi, melodiju).
- refrēns Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju; piedziedājums.
- piedziedājums Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju; refrēns.
- romaneska Dziesmiņa, kuras melodiju kopš 17. gs. sākuma bieži lietojuši daudzi sonatu un kantātu komponisti.
- soloģitāra ģitāra, ar kuru izpilda solopartijas, iezīmē melodiju.
- apdarināt Harmonizēt (melodiju, tautas dziesmu).
- uzjemt Iesākt (dziedāt), uzņemt (melodiju).
- akompanements Instrumentāls pavadījums, kas harmoniski pavada galveno melodiju.
- ārija Instrumentāls skaņdarbs ar vokālu iedabu, kantilēnu melodiju, izteiksmīgu plūdumu.
- iztilināt Izlocīt (par skaņām, melodiju).
- pieklaudzināt Klaudzinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
- dungot Klusu dziedāt (kādu melodiju), parasti bez teksta.
- dudināt Klusu dziedāt, dūkt (kādu melodiju); dungot.
- izdungot Klusu izdziedāt (kādu melodiju), parasti bez teksta.
- masu dziesma kolektīvam izpildījumam piemērota dziesma ar aktuālu sabiedriski politisku tematiku un viegli uztveramu melodiju, skaidru ritmu.
- korāļu grāmata korāļu melodiju un tekstu krājums.
- nolalināt Lalināt un pabeigt lalināt (dziesmu, melodiju).
- nolallināt Lalināt un pabeigt lalināt (dziesmu, melodiju).
- burdona daudzbalsība latviešu tautasdziesmās sastopams daudzbalsības veids, kad augšējā balss dzied melodiju, bet apakšējā nepārtraukti velk vienu skaņu.
- uzstabulēt Neilgu laiku, arī reizēm stabulēt (piemēram, melodiju).
- šansonete Neliela apjoma šansons (parasti ar viegli uztveramu saturu, melodiju; īpaši ar divdomīgiem vārdiem).
- kabaleta Neliela ārija ar vienkāršu, dziedošu melodiju un nemitīgi atkārtotām, skaidrām ritma formulām 18. gs. operā; tuva kavatīnei.
- cabaletta Nelielas operas ārija 18. gs., vienkārša, ar dziedošu melodiju atkārtotām ritma formulām.
- nodudināt Nodungot (kādu melodiju).
- notrailāt Notrallināt (dziesmu, melodiju).
- all'ottava Oktāvā; ar pārtrauktu līniju vai punktiņiem apzīmēto melodiju, skaņu vai akordu lasīt oktāvu augstāk vai zemāk.
- samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju); pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju).
- aizdungāties Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt dungot (melodiju).
- pārlieties Plūstoši pāriet (citā) - piemēram, par melodiju, melodiskām skaņām.
- ornamentēt Rotāt (melodiju) ar skaņu vai skaņu grupu.
- skandēt Runāt (saistītā valodā rakstītu tekstu) uzsvērti ritmiski, izceļot zilbju kvantitāti, runas melodiju; arī deklamēt.
- melodisks Saistīts ar melodiju (1), tai raksturīgs; labskanīgs, dzirdei tīkams, viegli uztverams.
- vija Savstarpēji saistītu vārdu, melodiju u. tml. virkne.
- deskorts Senprovansiešu lirikas forma nevienāda garuma strofās ar mainīgu ritmu un melodiju.
- piesist Sitot (piemēram, ar kāju, roku), pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
- pārmesties Skanēt saraustīti, ar traucējumiem, mainīgā augstumā (par balsi, melodiju).
- izplinkšināt Slikti, nemākulīgi atskaņot (melodiju, piemēram, uz klavierēm).
- izplinkšķināt Slikti, nemākulīgi atskaņot (melodiju, piemēram, uz klavierēm).
- malageņa Spāņu dejas dziesma, parasti minorā, ar vienmuļu harmonisko fonu un improvizētu melodiju, trīsdaļīgā taktsmērā.
- nosvilpot Svilpot un pabeigt svilpot (piemēram, melodiju).
- augšupejošs Tāds, kas virzās uz augstāku skaņu (par melodiju).
- iztaurēt Taurējot izveidot (skaņas, melodiju).
- mesties Tikt izrunātam saraustīti, ar grūtībām (par vārdiem); skanēt saraustīti, ar traucējumiem (par balsi, melodiju).
- notrallināt Trallināt un pabeigt trallināt (dziesmu, melodiju).
- iztrallināt Trallinot izdziedāt (dziesmu, melodiju).
- iztrinkšināt Trinkšķinot radīt (skaņas, melodiju).
- iztrinkšķināt Trinkšķinot radīt (skaņas, melodiju).
- uzpūst Uzspēlēt (piemēram, melodiju ar pūšamo instrumentu).
- uzragot Uzspēlēt (piemēram, melodiju ar pūšamo instrumentu).
- uztaurēt Uzspēlēt (piemēram, melodiju) ar tauri.
- kanons Vairākbalsīgas mūzikas forma, kurā divas vai vairākas balsis izpilda vienu un to pašu melodiju, sākot to secīgi cita pēc citas; skaņdarbs, kurā izmantota šāda forma.
- ostinēt Vairākkārt atkārtot (melodiju, harmonisko secību, ritmu).
- kariljons Vairāku precīzi noskaņotu dažāda lieluma zvanu kopums, ar ko, izmantojot īpašu klaviatūru, var atskaņot noteiktu melodiju.
- politonisms Valodas fonoloģiskās sistēmas īpašība vārdu, vārdu formu, morfēmu diferencēšanā izmantot runas melodiju (intonāciju).
Citās vārdnīcās nav šķirkļa melodiju.