manīgs
manīgs īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | manīgs | manīgi |
Ģen. | manīga | manīgu |
Dat. | manīgam | manīgiem |
Akuz. | manīgu | manīgus |
Lok. | manīgā | manīgos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
manīga | manīgas |
manīgas | manīgu |
manīgai | manīgām |
manīgu | manīgas |
manīgā | manīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | manīgais | manīgie |
Ģen. | manīgā | manīgo |
Dat. | manīgajam | manīgajiem |
Akuz. | manīgo | manīgos |
Lok. | manīgajā | manīgajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
manīgā | manīgās |
manīgās | manīgo |
manīgajai | manīgajām |
manīgo | manīgās |
manīgajā | manīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
manīgi apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Tāds, kas prot veikli izmantot apstākļus.
2.Tāds, kas ir vērīgs, tāds, kas ātri ko pamana, uztver (par cilvēkiem).
2.1.Par dzīvniekiem.
2.2.Tāds, kurā izpaužas vērība, ātras uztveres spēja.
3.Tāds, kas ir veikls (par cilvēkiem), tāds, kas ātri, veicīgi ko dara; izveicīgs.
3.1.Veikls, ātrs (par dzīvniekiem).
3.2.Tāds, kurā izpaužas veiklība, izveicība, ātrums (piemēram, par kustību, darbību).
Stabili vārdu savienojumiManīgs deguns.
- Manīgs deguns sarunvaloda, idioma — saka par spēju visu ātri uzzināt
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lapsas ir ļoti manīgas un bīstamas," uzsver veterinārārsts.
- — Manīga meiča, bez vairākiem randiņiem nav ko sapņot.
- Latvieši klusē, bet man aiz muguras stāvošais krievu pāris ir manīgs.
- Šoreiz ārsti bija manīgāki, un bokseris palika ārā, aiz durvīm.
- Pēkšņi no krūmiem iznāca Lenijs, viņš līda klusu kā manīgs lācis.