maniheisms
maniheisms [manihe-isms] vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | maniheisms | maniheismi |
| Ģen. | maniheisma | maniheismu |
| Dat. | maniheismam | maniheismiem |
| Akuz. | maniheismu | maniheismus |
| Lok. | maniheismā | maniheismos |
Reliģija (aptuveni no 3. gadsimta līdz 14. gadsimtam), kurā ir budisma, zoroastrisma un kristiānisma elementi.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Baznīcas tēvā Augustīnā ( miris 430) izpaudās maniheisma un kristietības cīņa.
- Arī maniheisms kādu brīdi konkurēja ar kristietību.
- Katari ir viduslaiku Eiropā maniheisma ietekmē radusies reliģiska grupa, ko parasti pieskaita pie kristīgajiem ķeceriem.
- Austrumos maniheisms uzplauka vispirms Irānā un Irākā, bet vēlāk izplatījās Vidusāzijā un līdz pat Ķīnai.
- Kristietība radās Palestīnā, maniheisms izveidojās Irākā, un mitraisms balstījās uz senās irāņu reliģijas pamatiem.