manīgums
manīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | manīgums | manīgumi |
| Ģen. | manīguma | manīgumu |
| Dat. | manīgumam | manīgumiem |
| Akuz. | manīgumu | manīgumus |
| Lok. | manīgumā | manīgumos |
1.Vispārināta īpašība → manīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → manīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.Vispārināta īpašība → manīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tieši tādēļ mēs maksājam pienācīgu atalgojumu un ieguldām līdzekļus darbinieku izglītošanā, lai personāla manīgums nebūtu liels.
- Un arī ekopuķes sertifikāta saņēmējam tas nozīmē nevis liekulīgu piekrišanu nosacījumiem vai manīgumu to apiešanā, bet gan konkrētu gandrīz 40 prasību izpildi vides saglabāšanā, kas ietver sevī resursu taupīšanu ( ūdens, enerģijas), atkritumu samazināšanu un nokopšanu, cilvēka veselības saudzēšanu un, protams, papildu peļņas avotu caur atpazīstamību Eiropā.
- Savukārt tālredzīgais manīgums – ja es šodien viņam palīdzēšu, tad rīt varēšu lūgt viņam palīdzību – ir savdabīgs barters, 21. gadsimta vispamatīgākais attiecību cements.