mīlulis
mīlulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mīlulis | mīluļi |
| Ģen. | mīluļa | mīluļu |
| Dat. | mīlulim | mīluļiem |
| Akuz. | mīluli | mīluļus |
| Lok. | mīlulī | mīluļos |
mīlule sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mīlule | mīlules |
| Ģen. | mīlules | mīluļu |
| Dat. | mīlulei | mīlulēm |
| Akuz. | mīluli | mīlules |
| Lok. | mīlulē | mīlulēs |
1.Cilvēks, ko mīl, arī lutina, lolo; cilvēks, pret ko izjūt simpātijas.
1.1.Dzīvnieks, ko mīl, kas ir ļoti patīkams.
1.2.Priekšmets (parasti rotaļlieta), kas izraisa sevišķu patiku.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šādā rakursā gangsteru mīluļa Sinatras slavenā hūte izskatījās pēc kolhoznieka cepures.
- Tāpat raidījums regulāri iepazīstina ar jaunām un populārām mājas mīluļu šķirnēm.
- "Vienmēr esmu bijis pārliecināts, ka Mihaels ir līdzjutēju mīlulis.
- Četrkājainajiem mīluļiem uzturēts gan suņu sportiskums, gan paklausība un grācija.
- Par mājas mīluļiem Sīrijas kāmji kļuva tikai pēc Otrā pasaules kara.