miltums
miltums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | miltums | miltumi |
| Ģen. | miltuma | miltumu |
| Dat. | miltumam | miltumiem |
| Akuz. | miltumu | miltumus |
| Lok. | miltumā | miltumos |
1.Niecīgs (parasti ēdiena) daudzums.
2.novecojis Miltu ēdiens.
3.Segsēkļu sēklu audi, kuros uzkrājas dīgļa attīstībai nepieciešamās barības vielas; grauda daļa, no kā iegūst miltus.
Avoti: LLVV, LxE, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jaunais pāris nedabūja ne miltuma, toties viesiem garšoja lieliski.
- Tā salst, prasa miltuma un drošības.
- Kāds, uzzinājis, ka divas nedēļas neesmu ne miltuma mutē ņēmusi, pārpratis un piedāvās kādu gamburgeri.
- Labību graudiem ( rudziem, kviešiem, miežiem un auzām) ir 3 pamatdaļas — dīglītis, endosperma jeb miltums un graudapvalki, ko sīkāk iedala augļapvalkā, sēklapvalkā un aleirona slānī.
- Ne miltuma, ne kripatiņas.