miltumiņš
miltumiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | miltumiņš | miltumiņi |
| Ģen. | miltumiņa | miltumiņu |
| Dat. | miltumiņam | miltumiņiem |
| Akuz. | miltumiņu | miltumiņus |
| Lok. | miltumiņā | miltumiņos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tētis atminējās, ka arī viņš kopš rīta nav ēdis ne miltumiņa.
- – Šodien taču viņas nav ēdušas ne miltumiņa, un arī citādi nekas viņām nav gana labs.
- Viņš skatās apkārt, redz atjaunoto valsti un nevar saprast, vai tagadējā dzīvē vispār ir atlicis kaut miltumiņš no tās Latvijas, par kuru viņš garajās meža ziemas naktis tik daudz domājis.
- Izkaltīs asteres , dālijas , nebūs ne miltumiņa , ko ziemā pagrauzties , bet , kad lietus nāk ar joni , joni vien , tad atkal bēda
- Arī miltumiņš, kas dara biezputras vai gruboto tik tumīgu, slēpjas zem apvalka un laukā nenāk.