mācītājs
mācītājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mācītājs | mācītāji |
| Ģen. | mācītāja | mācītāju |
| Dat. | mācītājam | mācītājiem |
| Akuz. | mācītāju | mācītājus |
| Lok. | mācītājā | mācītājos |
1.lieto: reti Cilvēks, kas kādu māca, pamāca.
PiemēriMācītājs atradies. Pašam mēle karas pēc krutkas, vot i viss.
- Mācītājs atradies. Pašam mēle karas pēc krutkas, vot i viss.
2.Baznīcā iesvētīta persona ar teoloģisko izglītību, kuram ir tiesības patstāvīgi noturēt dievkalpojumu.
PiemēriMācītājs sarauca pieri.
- Mācītājs sarauca pieri.
- Mācītājs steigšus noturējis ceremoniju.
- Taču tad mācītājs kāpj kancelē un runā sprediķi.
- Mācītājs aptaustīja krustu.
Stabili vārdu savienojumiIet pie mācītāja. Mācītāja muiža.
- Iet pie mācītāja novecojis, idioma — doties pie mācītāja, lai pieteiktos laulāties
- Mācītāja muiža vēsturisks, vārdkoptermins — baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītājmuiža
- Mācītāja pagasts vēsturisks, vārdkoptermins — pagasts, kura zemnieku mājas bija pierakstītas pie kādas mācītājmuižas (līdz 20. gadsimta 20. gadiem)
- Mācītāja sieciņi vēsturisks, vārdkoptermins — nodevas graudā, kuras feodālismā un kapitālismā maksāja mācītājam pie baznīcas draudzes piederošie zemnieki
- Mācītāja tiesa vēsturisks, vārdkoptermins — nodevas, ko mācītājs saņēma no savas draudzes locekļiem kā kārtēju ienākumu (līdz 20. gadsimtam)
- Mācītāju partija — Latvijas Pirmā partija, kuras organizatoru un piekritēju vidū bija vairāki mācītāji, arī pati partija pēc savas ievirzes ir kristīgi demokrātiska
Avoti: LLVV, MLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit