mācītājs
mācītājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mācītājs | mācītāji |
| Ģen. | mācītāja | mācītāju |
| Dat. | mācītājam | mācītājiem |
| Akuz. | mācītāju | mācītājus |
| Lok. | mācītājā | mācītājos |
Baznīcā iesvētīta persona ar teoloģisko izglītību, kuram ir tiesības patstāvīgi noturēt dievkalpojumu.
PiemēriMācītājs sarauca pieri.
Piemēri
- Mācītājs sarauca pieri.
- Mācītājs steigšus noturējis ceremoniju.
- Taču tad mācītājs kāpj kancelē un runā sprediķi.
- Mācītājs aptaustīja krustu.
Saistītās nozīmesKulta kalpotājs (retāk kalps)
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
Kulta kalpotājs (retāk kalps)1 — reliģiskas organizācijas amatpersona, kas izpilda attiecīgos rituālus un ceremonijas, vada dievkalpojumus, draudžu reliģisko dzīvi.
Dieva kalps1 — garīdznieks.
baznīckungs1 — Garīdznieks (parasti katoļu).
Garīgais tēvs1 — garīdznieks.
mācītājcienīgtēvs1 — Mācītājs (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
cienīgtēvs1 — Mācītājs (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
garīdznieks1 — Iesvētīts reliģiskā kulta kalpotājs; arī mācītājs.
draudzes gans1 — mācītājs.
Dvēseļu gans1 — garīdznieks.
Hiperonīmi
amats2 — Jebkurš kvalificēts darbs: nodarbošanās, profesija, arods.
melnsvārcis1 — Tāds, kam melni svārki vai melna spalva, piem., strazds; mācītājs.
nodarbošanās1 — Profesija, amats (kādam).
profesija1 — Specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas un kas ir eksistences līdzekļu iegūšanas pamats; amats, arods.
specialitāte1 — Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme; arī profesija; noteikta darbības sfēra.
Stabili vārdu savienojumiIet pie mācītāja. Mācītāja muiža.
Stabili vārdu savienojumi
- Iet pie mācītāja novecojis — doties pie mācītāja, lai pieteiktos laulāties.
- Mācītāja muiža vēsturisks — baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītājmuiža.
- Mācītāja pagasts vēsturisks — pagasts, kura zemnieku mājas bija pierakstītas pie kādas mācītājmuižas (līdz 20. gadsimta 20. gadiem).
- Mācītāja sieciņi vēsturisks — nodevas graudā, kuras feodālismā un kapitālismā maksāja mācītājam pie baznīcas draudzes piederošie zemnieki.
- Mācītāja tiesa vēsturisks — nodevas, ko mācītājs saņēma no savas draudzes locekļiem kā kārtēju ienākumu (līdz 20. gadsimtam).
- Mācītāju partija — Latvijas Pirmā partija, kuras organizatoru un piekritēju vidū bija vairāki mācītāji, arī pati partija pēc savas ievirzes ir kristīgi demokrātiska.
Avoti: LLVV, MLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit