Paplašinātā meklēšana
Meklējam kvēlo.
Atrasts vārdos (12):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (118):
- kvēlakmeņi Apaļi, parasti dūres lieluma akmeņi, ko lietoja ēdienu gatavošanai vai ūdens uzvārīšanai sakarsējot tos ugunskurā un kvēlošus iemetot šķidrumā, ādas vai izdobta koka traukā.
- apraust uguni apraust ar pelniem kvēlojošas ogles tā, lai no tām vēlāk varētu iekurt uguni.
- ogli zvīgot ātri pārvietot kvēlojošu ogli pa apli.
- izgleijāties Beigt kvēlot.
- zvērot Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām; kvēlot (3).
- zvērot Būt ļoti spēcīga, parasti noturīga, pārdzīvojuma pārņemtam; arī kvēlot (4).
- uzpūst Būt par cēloni tam, ka (uguns, ogles u. tml.) sāk liesmot, kvēlot - parasti par vēju.
- pusizdzisis Daļēji izdzisis, tāds, kas vēl vāji deg, kvēlo.
- dzirkstele Degošas vai kvēlojošas vielas atsevišķa daļiņa.
- zvērot Degt ar spožu liesmu, arī būt tādam, kur kas deg ar spožu liesmu; arī kvēlot (1).
- garināties Dzist, kvēlot (par oglēm krāsnī); dzist (par krāsni); garēties.
- gailinēt Gailēt, kvēlot, liesmot.
- gālēties Gailēt, kvēlot.
- iekvēlāties Iekvēloties.
- iekvēlēties Iekvēloties.
- aizgailēties Iesākt gailēt (parasti par oglēm); iekvēloties; _(biežāk)_ iegailēties.
- aizdegties Iesākt gaiši kvēlot (par gaismas avotu); pēkšņi kļūt gaišam, spožam.
- aizkvēloties Iesākt kvēlot (par gaismas avotu); īsu brīdi kvēlot; _(biežāk)_ iekvēloties.
- iekvēloties Iesākt kvēlot (par uguni), rasties, parādīties (par liesmām).
- iekvēloties Iesākt kvēlot, izstarojot gaismu.
- uzkvēlot Iesākt kvēlot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, kvēlot.
- paņčarātra Ietekmīgākā višnuisma skola, kas "dāvā" piecu mērķu piepildīšanos: zināšanas par materiālajām un garīgajām substancēm; saites ar absolūtu; atsvešinātība; "iekvēlošanās"; mīlestība uz Krišnu un Nārājanu.
- gailināties Ilgāku laiku ļaut kvēlot.
- zvērot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem); kvēlot (2).
- pēļoties izkvēlēt, izkvēlot.
- izgarēties Izkvēlot (par oglēm krāsnī); būt tādam, kurā ir izkvēlojušas ogles, nav tvana (par krāsni, pirti).
- izgaroties Izkvēlot (par oglēm krāsnī); būt tādam, kurā ir izkvēlojušas ogles, nav tvana (par krāsni, pirti).
- sakvēlot Izkvēlot, izgailēt.
- plēnīties Izkvēlot, pamazām izdzist.
- atplēnēt Izkvēlot, pārstāt gailēt.
- izpeikstēt Izkvēlot.
- izpēloties Izkvēlot.
- izplēnēties Izkvēlot.
- izzvērot Izkvēlot.
- nogailoties Izkvēlot.
- noplēmēt Izkvēlot.
- izpelot Izplēnēt, izkvēlot.
- izpeloties Izplēnēt, izkvēlot.
- gailēt Izstarot sārtu gaismu (parasti par oglēm); kvēlot.
- kaist Izstarot spilgtu gaismu, stipru siltumu; būt spožam, spilgtam; degt, kvēlot.
- hibači Japāņu ogļu trauks, ko pildītu kvēlošām oglēm lietoja apsildīšanai.
- kaist Just stipru karstumu; būt ļoti karstam (par ķermeni, tā daļām); arī kvēlot; degt.
- svelot Karsēt, kvēlot.
- birkstis Karsti pelni, kas kvēlo; dzirksteles.
- dzirkstis Karsti pelni, kas kvēlo; dzirksteles.
- apkaist Kļūt kvēlojošam (sarkanam).
- nokaist Kļūt tādam, kas izstaro, arī atstaro ļoti spilgtu gaismu, izplata stipru siltumu; kļūt ļoti spožam, spilgtam, kvēlojošam.
- izgarināties Kļūt tādam, kurā ir izkvēlojušas ogles, nav tvana (par krāsni, arī pirti).
- izkvēlot Kvēlot un izbeigt kvēlot.
- garināt Ļaut dzist, izkvēlot (oglēm krāsnī).
- izgarināt Ļaut izkvēlot oglēm (krāsnī).
- izgairināt Ļaut oglēm (krāsnī) izkvēlot.
- zvirnēt Mirdzēt, vizēt, kvēlot.
- atgarēties Nedaudz atdzist, izkvēlojot oglēm (par krāsni); atgaroties.
- atgaroties Nedaudz atdzist, izkvēlojot oglēm (par krāsni).
- pakvēlot Neilgu laiku, mazliet kvēlot.
- sprikstis Nelielas, atsevišķas (parasti kā kvēlojoša, degoša) daļiņas pelnos; karsti pelni; arī dzirksteles.
- atgailēties No jauna iegailēties (kvēlot).
- sūcgāze Ogļskābļa (ogļoksīda) un ūdeņraža maisījums, ko iegūst laižot ūdens tvaikus pāri kvēlojošām oglēm (ģeneratoros), degot attīsta lielu siltumu, bet bīstama ar savu indīgo ogļskābi (tvanu); ūdensgāze.
- kvēlskaidas Oksida kārtiņa, kas karsējot gaisa klātbūtnē rodas uz necēlu metālu (dzelzs, vara u. c.) priekšmetu virsmas un, kas tos apstrādājot (kaļot, velmējot), atlec kvēlošu zvīņu veidā.
- pīsla Pabaltās, vieglās pūkas, kas atliek no izkvēlojušām oglēm.
- piekaitēt Padarīt kvēlojoši karstu.
- pagarēties Padzist (izkvēlojot oglēm).
- atdzest Panākt, ka (kas) beidz degt, kvēlot.
- izkvēlināt Panākt, ka (kas) izkvēlo.
- uzkveldināt Panākt, ka no jauna sāk kvēlot.
- uzkvēlināt Panākt, ka no jauna sāk kvēlot.
- uzzvērināt Panākt, ka sāk kvēlot (ogles).
- aizdedzināt Panākt, ka sāk kvēlot, izstarot gaismu.
- aizkvēlināt Panākt, ka sāk kvēlot.
- iekvēlēt Panākt, ka sāk kvēlot.
- iekvēlināt Panākt, ka sāk kvēlot.
- iekvēlot Panākt, ka sāk kvēlot.
- apdzist Pārstāt degt; pārstāt kvēlot, spīdēt.
- gaist Pārstāt kvēlot, spīdēt (par gaismu).
- nokvēlot Pārstāt, izbeigt kvēlot.
- rušiņa Pavarda bedre ar kvēlojošām oglēm, kas apraustas ar pelniem tika rūpīgi glabātas, lai nākamajā dienā varētu atkal uguni iekurt.
- kvēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> kvēlot (1).
- kvēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> kvēlot (2).
- kvēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> kvēlot (3).
- kvēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> kvēlot (4).
- pelot Plēnēt, arī kvēlot.
- uzpūst Pūšot panākt, būt par cēloni, ka (uguns, ogles u. tml.) sāk degt, liesmot, kvēlot.
- kvēloties Refl. --> kvēlot (1).
- kvēloties Refl. --> kvēlot (2).
- kvēloties Refl. --> kvēlot (3).
- kvēloties Refl. --> kvēlot (4).
- kā ogle saka par ļoti tumšām, spožām, kvēlojošām acīm.
- apāderēt Sakarsēt līdz kvēlošanai.
- nokvellināt Sakarsēt tā, ka kvēlo.
- sakaisēt Sakarsēt, padarīt kvēlojošu.
- sakveldinēt Sakarsēt, padarīt kvēlojošu.
- iegailinēties Sākt gailēt, kvēlot.
- sazīļot Sākt kvēlot.
- sarkanrīkste Sarkana josla, kas kļūst redzama strauji griežot kvēlojošu ogli.
- gaile Sārts (parasti kvēlojošu ogļu) mirdzums, spīdums.
- birkši Sīkas, kvēlojošas ogles daļiņas (pelnos).
- pirksts Sīkas, kvēlojošas ogles daļiņas pelnos; kvēlojoši pelni.
- pirkši Sīkas, kvēlojošas ogles daļiņas pelnos; pirkstis; pirkstes.
- pirkstes Sīkas, kvēlojošas ogles daļiņas pelnos; pirkstis.
- nomiegt Spiežot panākt, ka izbeidz kvēlot.
- svērot spoži spīdēt, kvēlot.
- staigāšana Staigāšana pa uguni - cilvēka spēja rituālā transā staigāt pa kvēlojošām oglēm neapdedzinoties.
- kvēlināt Stipri karsēt, tā ka kvēlo (1).
- nokvēlināt Stipri sakarsēt tā, ka kvēlo.
- sakvēlināt Stipri sakarsēt, tā ka kvēlo.
- Nergals Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības valdnieks, dievietes Ereškigalas vīrs, viņš ir arī kvēlojošās saules personifikācija.
- kvēlains Tāds, kam ir spožs mirdzums, spīdums; kvēlojošs.
- kvēlains Tāds, kas kvēlo (1).
- kvēlzeķe Torija, cirkonija vai citos retos sāļos samērcēts kokvilnas audums, kas novietots gāzes liesmā, kvēlojot izplata baltu, patīkamu gaismu; kvēlzeķīte; kvēlsietiņš.
- priekšuguns Uguns maizes krāsns priekšā, ko uzkur, kad krāsns izkurināta, saraušot krāsns priekšā kvēlošas ogles un uzliekot tām skalus virsū, lai maize labāk ceptos un krāsnī būtu labāk saredzama.
- sasveilēt Uzkarsēt, panākt. ka sāk kvēlot.
- uzplēnēt Uzkvēlot.
- plēne Viendabīga, plāna vispirms atdzisušas vielas kārta, kas rodas uz kā kvēlojoša (parasti uz oglēm).
- zvirēt Zvērot, mirdzēt, vizēt, kvēlot.
- zvīrēt Zvērot, mirdzēt, vizēt, kvēlot.
- zvirināt Zvērot, mirdzēt, vizēt, kvēlot.
- zvirot Zvērot, mirdzēt, vizēt, kvēlot.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa kvēlo.