klātums
klātums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | klātums | klātumi |
Ģen. | klātuma | klātumu |
Dat. | klātumam | klātumiem |
Akuz. | klātumu | klātumus |
Lok. | klātumā | klātumos |
1.Tuvums.
3.apvidvārds Tagadne, esošais laiks.
Avoti: LLVV, TlV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sajutuši rudens klātumu, augi pēkšņi pārstāj, ūdens līmenis ceļas.
- Visus nenosaukt, bet dailēniešu — dziļdomātāju klātumu sajust var. Uz mani runā sendienu mēbeles, Pētera Pētersona lepnums — petrolejas lampu kolekcija. “
- Kalni un lejas , mikls un sauss gaiss , karstums un aukstums , upju tuvums un ūdeņu atstatums , pilsātu klātums un pilsātu tālums , trekna un liesa zeme , ļaužu biezums un ļaužu plānums , ceļi u. t. j. pr
- Tavs klātums ir melna straume, Kas izskalo manus pamatus.