jutoņa
jutoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | jutoņa | jutoņas |
| Ģen. | jutoņas | jutoņu |
| Dat. | jutoņai | jutoņām |
| Akuz. | jutoņu | jutoņas |
| Lok. | jutoņā | jutoņās |
Garastāvoklis, noskaņojums.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja tos atskaņoja nepārtraukti, dramatiski depresīva jutoņa uzradās viens divi.
- Gāju aizvien tuvāk, taču nekas nekliedēja dziļo atstātības jutoņu.
- Visas šīs jutoņas es gribēju attēlot un motivēt sīkāk, taču nespēju.
- Tā bija kāda nezināma, tikai nojaušama, kārota un bijāta jutoņa.
- – Viņš jau nav cilvēks, kam dotas visādas jutoņas.