jaunība
jaunība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | jaunība | jaunības |
Ģen. | jaunības | jaunību |
Dat. | jaunībai | jaunībām |
Akuz. | jaunību | jaunības |
Lok. | jaunībā | jaunībās |
1.Cilvēka dzīves posms starp pusaudža un brieduma gadiem.
PiemēriJaunības gados es mēģināju iemācīties spēlēt ģitāru, taču tā bija laika izšķiešana.
- Jaunības gados es mēģināju iemācīties spēlēt ģitāru, taču tā bija laika izšķiešana.
- Mēdz teikt, ka vecumdienās atrodot to, pie kā jaunībā radinājies.
- — Mēs jaunībā visi bijām pliki kā baznīcas žurkas.
- Tadeušs Konvickis, ir tāds poļu rakstnieks, jaunību ir pavadījis no Lietuvas atrautajā Viļņā.
1.1.pārnestā nozīmē Veidošanās un attīstības, arī uzplaukuma sākuma posms (piemēram, kādai parādībai).
Stabili vārdu savienojumiOtrā jaunība.
- Otrā jaunība idioma — 1. Saka, ja cilvēks brieduma gados, pusmūžā iemīlas vai izjūt jaunu spēka un enerģijas pieplūdumu2. Saka, ja (kas, piemēram, sporta, tehnikas nozare) otrreiz pārdzīvo savu uzplaukumu, tiek atjaunots
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit