jandāliņš
jandāliņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | jandāliņš | jandāliņi |
Ģen. | jandāliņa | jandāliņu |
Dat. | jandāliņam | jandāliņiem |
Akuz. | jandāliņu | jandāliņus |
Lok. | jandāliņā | jandāliņos |
1.parasti formā: vienskaitlis Neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja "Tūdaliņ, tagadiņ".
Cilme:no igauiņu: jandal ‘veca deja, joks, ālēšanās’
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Kad tas jandāliņš sāksies, mudīgi nes šurp manu bozi!
- Viņš norāda, ka šo jandāliņu pat kaimiņi esot dzirdējuši.
- «Kurš idiots taisa naktī tādu jandāliņu,» viņš nodomāja. «
- Šāda kaķene skaļi auro, valstās pa grīdu un izraisa vispārēju jandāliņu.
- Pēc jandāliņa agresīvais vīrietis aizsteidzies prom no notikuma vietas.