izvirpināt2
izvirpināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: reti
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izvirpinu | izvirpinām | izvirpināju | izvirpinājām | izvirpināšu | izvirpināsim |
| 2. pers. | izvirpini | izvirpināt | izvirpināji | izvirpinājāt | izvirpināsi | izvirpināsiet, izvirpināsit |
| 3. pers. | izvirpina | izvirpināja | izvirpinās | |||
Pavēles izteiksme: izvirpini (vsk. 2. pers.), izvirpiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izvirpinot (tag.), izvirpināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izvirpinātu
Vajadzības izteiksme: jāizvirpina
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc tam no masas atliek vien izvirpināt garas desiņas un novārīt sālsūdenī dažas minūtes.
- Markess izvirpina vienkāršu un neticamu stāstu, aizdomīgākajiem tēliem un notikumiem sniedzot loģiskus paskaidrojumus.
- Katru likteni pa zīlei kā rožukroni neizvirpināsi.
- Tikko saplūdusi ar vīrieti, tūlīt jau atkal izvirpina mazus dumpja un te-es-tā, te-es-šitā virpulīšus.
- Krīvmanis izvirpina.