izsunīt
izsunīt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izsunīju | izsunījam | izsunīju | izsunījām | izsunīšu | izsunīsim |
| 2. pers. | izsunī | izsunījat | izsunīji | izsunījāt | izsunīsi | izsunīsiet, izsunīsit |
| 3. pers. | izsunī | izsunīja | izsunīs | |||
Pavēles izteiksme: izsunī (vsk. 2. pers.), izsunījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izsunījot (tag.), izsunīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izsunītu
Vajadzības izteiksme: jāizsunī
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš pat izsunīja sevi, ka tik skaidru jautājumu pārcilājis veselas piecas minūtes.
- Viņš nespēja vien sevi izsunīt.
- vadība tik sēž un savu d,,, silda, pārdevējas tiek izsunītas, nepadomājot, ka ir jāstrādā ar cilvēkiem