izlikties
izlikties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai saitiņaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izliekos | izliekamies | izlikos | izlikāmies | izlikšos | izliksimies |
2. pers. | izliecies | izliekaties | izlikies | izlikāties | izliksies | izliksieties, izliksities |
3. pers. | izliekas | izlikās | izliksies |
Pavēles izteiksme: izliecies (vsk. 2. pers.), izliecieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izliekoties (tag.), izlikšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izliktos
Vajadzības izteiksme: jāizliekas
1.Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība).
2.Likties, šķist.
3.apvidvārds Vairākkārt likt.
4.apvidvārds Nejauši tikt izliktam, saliktam (kādā veidā).
Avoti: LLVV, ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču nesaprotam, kāpēc cilvēki vēlas izlikties, ka smēķē?”
- Mums radies iespaids, ka viņa izliekas," norādīja Frolova.
- Tas vienkārši ir modē – izlikties brīvai, un tā tālāk...
- Iespējams, beidzot pietiek izlikties par tiem, kas neesam. “
- Viņai vienmēr nācies izlikties par to, kas viņa īsti nav.