izdibināt
izdibināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izdibinu | izdibinām | izdibināju | izdibinājām | izdibināšu | izdibināsim |
2. pers. | izdibini | izdibināt | izdibināji | izdibinājāt | izdibināsi | izdibināsiet, izdibināsit |
3. pers. | izdibina | izdibināja | izdibinās |
Pavēles izteiksme: izdibini (vsk. 2. pers.), izdibiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izdibinot (tag.), izdibināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izdibinātu
Vajadzības izteiksme: jāizdibina
Noskaidrot, uzzināt (ko), izjautājot, savācot ziņas, novērojot u. tml.; arī izzināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izdibināts, ka viņu sauc Deivids un viņš ir no Atlantas.
- Dieva griba ir izdibināma caur klusumu un ķermeņa kaislību maksimālu ierobežošanu.
- Tas arī viss, ko var izdibināt no firmas darbiniekiem. “
- Tikai ar milzīgām pūlēm izdevās izdibināt, ka Annuška šeit nedzīvojot.
- Esmu ieradies šeit, lai kaut ko izdibinātu par savu naudu!