izbūt
izbūt nekārtns darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies); retāk formā: pagātneLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | — | — | izbiju | izbijām | izbūšu | izbūsim |
| 2. pers. | — | — | izbiji | izbijāt | izbūsi | izbūsiet, izbūsit |
| 3. pers. | — | izbija | izbūs | |||
Atstāstījuma izteiksme: izbūšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izbūtu
Vajadzības izteiksme: jāizbūt
Paiet, izzust.
Stabili vārdu savienojumiBija un izbija; bijis un izbijis.
- Bija un izbija; bijis un izbijis sarunvaloda, kolokācija — saka par to, kas kādreiz ir piederējis, bet zaudēts
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Filmā stāstīts par problēmām izbijušas dejotājas Vanesas un rakstnieka Rolanda laulībā.
- Tagadējā māja sastāv no divām – izbijušās tiesas un policijas ēkām.
- Viens no tiem pavisam radoši iekārtots, jo atrodas izbijušā rūpnīcā.
- Viņi vēlas, lai no izbijušā laulātā viņus atbrīvo arī Dievs.
- Tā atrodas izbijušā padomju laiku bērnudārza ēkā Imantas deviņstāvu māju iekšpagalmā.