izbužināt
izbužināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izbužinu | izbužinām | izbužināju | izbužinājām | izbužināšu | izbužināsim |
| 2. pers. | izbužini | izbužināt | izbužināji | izbužinājāt | izbužināsi | izbužināsiet, izbužināsit |
| 3. pers. | izbužina | izbužināja | izbužinās | |||
Pavēles izteiksme: izbužini (vsk. 2. pers.), izbužiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izbužinot (tag.), izbužināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izbužinātu
Vajadzības izteiksme: jāizbužina
1.Bužinot izpurināt, izjaukt (parasti matus, spalvu).
1.1.Bužinot izpurināt, izjaukt matus, spalvu (uz kādas ķermeņa dalās).
2.Kratot, purinot, spaidot padarīt mīkstu, elastīgu.
3.apvidvārds Ieskāt, utot.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš jau ir izbužināts, viņš ļaus visu.
- Pavēris logu, viņš izbužināja izfilēto matu šķipsnu, kas krita pār vienu aci.
- Ar rokām izbužina cirtainos, nekad nesavācamos matus.
- Atcerieties – nevienam kaķim asti neķemmē, bet izbužina ar drāšu susekli pretēji vilnas augšanas virzienam.
- — nosien viducīti, izbužina — un gatavs.