Paplašinātā meklēšana
Meklējam goda.
Atrasts vārdos (35):
- godam:1
- Elgoda:1
- Ingoda:1
- pagoda:1
- pagoda:2
- Tigoda:1
- vigoda:1
- Vigoda:1
- Vygoda:1
- godalga:1
- godasts:1
- bezgoda:1
- Jangoda:1
- Sargoda:1
- godalgot:1
- godavīrs:1
- nepagoda:1
- Tīregoda:1
- pusgodam:1
- godalieta:1
- godaprāts:1
- godasargs:1
- godastība:1
- godatiesa:1
- godavārds:1
- Blagodats:1
- godabiedrs:1
- godaraksts:1
- godasardze:1
- godalgojums:1
- Blagodarnija:1
- oligodakrija:1
- logodaidalija:1
- Vorgoda-Barde:1
- oligodaktilija:1
Atrasts vārdu savienojumos (36):
- būt zem (kāda) goda
- dot goda vārdu (arī godavārdu)
- goda (arī lielā) istaba
- goda aizskaršana
- goda aizskārums
- goda biedrs
- goda dēļ (arī pēc)
- goda diena
- goda doktors
- goda drēbes
- goda eskorts
- goda galds
- goda jūtas
- goda kārulis
- goda krēsls
- Goda leģiona ordenis
- Goda leģions
- goda lieta
- goda miezis
- goda parāds
- goda pilns
- goda pilsonis
- goda prāts
- goda sardze
- goda tiesa
- goda vārds
- goda vārti
- goda vieta
- goda vīrs
- ķerties pie goda
- ne kauna, ne goda
- stāvēt (arī turēties) uz goda vārda
- turēt zem sava goda
- turēties (arī stāvēt) uz goda vārda
- uz goda
- uz goda vārda
Atrasts skaidrojumos (142):
- honoris causa _burtiski_ "goda dēļ", "par nopelniem"; parasti doktora grāds, ko par nopelniem zinātnē piešķir bez disertācijas aizstāvēšanas.
- ghāzi "Iekarotājs", turku karavadoņu un valdnieku goda tituls (pirms vārda).
- akadēmijas īstenais loceklis akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums; akadēmiķis (Latvijas Zinātņu akadēmijā).
- kamerārijs Amatpersona Francijā 10.-11. gs., kura vadīja kamerālīpašumu pārvaldi; vēlāk šis amats kļuva par goda amatu.
- Šilka Amūras satekupe Krievijā, Aizbaikāla novadā, veidojas satekot Ingodai un Ononai, garums - 560 km (kopā ar Ononu 1592 km).
- honourable angļu goda tituls, ko pievieno augstākās aristrokrātijas locekļu vārdam; cienīgajais, cēlais
- godalgot Apbalvot (kādu) ar godalgu; piešķirt godalgu (kādam darbam).
- šaržēt Apgrūtināt; uzlikt, uzņemties izcilu amatu, goda pienākumu; militārās un studentu aprindās - oficiāli pārstāvēt apvienību kādās svinībās.
- brama appušķoti goda vārti (piemēram, kāzās).
- bramas Appušķoti goda vārti kāzās.
- dot goda vārdu (arī godavārdu) apsolīt ar godavārdu.
- metropolīts Arhibīskaps - metropolijas pārvaldnieks; arhibīskapa goda tituls; arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
- gvarde armijas daļu, vienību goda nosaukums, ko PSRS piešķīra 2. pasaules kara laikā.
- šaržs Atbildīgs, augstāks, goda amats, sevišķi militārās un studentu aprindās.
- pārcīņa Atkārtota cīņa, lai noskaidrotu uzvarētāju, godalgoto vietu ieguvējus.
- godatiesa Atsevišķu sabiedrisku u. c. organizāciju orgāns, kas izskata goda aizskāruma jautājumus.
- atgode Atsvēte, goda atsvētīšana pēc kāda laika, parasti nedēļu vēlāk.
- Padomju Savienības varonis augstākais goda nosaukums PSRS, ko piešķīra no 1934. g. par izciliem sasniegumiem un varoņdarbiem valsts labā, to saņēmuši arī 28 latvieši vai personas, kas dzimušas Latvijā.
- pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls (sultānu Turcijā, Ēģiptē un dažās citās muhamedāņu zemēs); persona, kam ir šāds tituls.
- monsinjors Augstmaņu, augstākās garīdzniecības tituls viduslaiku Francijā; mūsu dienās - augstākās katoļu garīdzniecības goda tituls; mans kungs (pieklājības forma, ar ko vēršas pie augstākās garīdzniecības pārstāvjiem).
- galantuomo Bruņinieks, goda vīrs.
- bezgodis Cilvēks, kam nav goda jūtu; cilvēks, kas rīkojas negodīgi.
- laureāts Cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (piemēram, mākslinieku konkursā, sporta sacensībās).
- kūjenieks Cilvēks, kas staigā ar kūju, parasti ubagodams; ubags, nabags.
- godasargs Cilvēks, kas stāv godasardzē.
- godalieta Darbs, uzdevums, pienākums, kas saistīts ar (kāda) goda apliecināšanu, arī saglabāšanu.
- godu izglābt darīt (ko), rīkoties, lai novērstu apstākļus, situāciju, kas kaitē kāda godam, labajai slavai.
- protodiakons Diakons pie bīskapa katedrāles vai galma; arī diakonam par īpašiem nopelniem piešķirts goda tituls.
- vārda diena diena, kad kalendārā atzīmēts attiecīgais cilvēka vārds; attiecīgā godadiena.
- vārdadiena Diena, kad kalendārā atzīmēts attiecīgais cilvēka vārds; attiecīgā godadiena.
- derby Epsomas (Anglijā) skriešanās godalga, nosaukta lorda Dabi (Derby) Vārdā, kas šādu sportu veicinājis.
- konnetabls Francijā augstākā pakāpe kara dienesta līdz 1647. gadam; arī goda tituls.
- šaržētais Galvenokārt studentu aprindās (korporācijās) persona, kas ieņem izcilu, goda amatu - šaržu.
- ad honores goda dēļ; nesaņemot atlīdzību.
- point dʽhonneur goda lieta.
- Sociālistiskā darba varonis goda nosaukums PSRS 1938.-1991. g., ko piešķīra personām par novatorismu u. c. izciliem darba sasniegumiem rūpniecības, lauksaimniecības u. c. tautas saimniecības nozarēs, kā arī par zinātniskiem atklājumiem un tehniskiem izgudrojumiem, kas veicinājuši tautas saimniecības, kultūras un zinātnes attīstību.
- akadēmiskais teātris goda nosaukums, ko Padomju savienībā piešķīra teātrim (korim) par izciliem sasniegumiem mākslā.
- rēdeņs goda svārks.
- rēdiņš goda svārks.
- komercijas padomnieks goda tituls, ko dažās valstīs piešķir izciliem finansistiem, rūpniekiem un lieltirgotājiem; cilvēks, kam ir šāds tituls.
- goda biedrs godabiedrs.
- ad honorem godam, par brīvu (izpildīt kādu amatu bez atalgojuma).
- apgodināt Godāt, godināt, apbērt ar goda un cieņas pierādījumiem.
- godavīrs Godīgs, apzinīgs, arī godājams cilvēks; goda vīrs.
- svami Hinduisma reliģiskā skolotāja goda tituls; autoritatīva persona; pandits.
- mahariši Hinduistu guru jeb garīgais vadonis (goda tituls).
- stigma Iededzināta zīme (senāk - noziedznieka vai verga ādā); kauna, negoda zīme.
- entree Ieeja, priekšnams; ieejas maksa; goda mielastos uzkoda; priekšspēle mūzikā.
- bhagavāns Indiešu vārds ar nozīmi "kungs" vai "pielūgtais", to bieži lieto attiecībā uz Višnu, tas ir arī goda nosaukums, kuru lieto, uzrunājot indiešu svētvīrus.
- godasardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; goda sardze.
- goda sardze īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; godasardze.
- faleronīms Īpašvārds, kas nosauc ordeni, medaļu vai goda zīmi.
- maestro Izcila šahista goda nosaukums; šahists, kam ir šāds nosaukums.
- nominācija Izvirzīšana par kandidātu kādam amatam, goda nosaukumam, balvai u. tml.
- nominēt Izvirzīt par kandidātu amatam, goda nosaukumam, balvai u. tml.
- derbi Jāšanas sacensību godalga.
- immaculata Jēzus mātes Marijas goda tituls, katoļu dogmats, pēc kura sv. Anna dzemdējusi Mariju pārdabiskā kārtā, neaptraipīta.
- nominants Kāds, kura kandidatūra ir izvirzīta (nosaukta) amatam, goda nosaukumam, balvai u. tml.
- ķerties pie cepures (kādam) kaitēt godam, būt par kaunu.
- kanoniks Katoļu un Anglikāņu baznīcā garīdznieka goda tituls, ko piešķir pāvests vai bīskaps.
- pajauniķis Kāzās līgavaiņa goda viesis, kurš dodas arī uz līgavas māju.
- cortege Kortežs, goda pavadonība.
- kavalergardi Krievijas imperatora ģimenes locekļu goda sardze un miesassargi sevišķi svinīgos gadījumos.
- grosmeisters Laicīgos ordeņos attiecīgās valsts valdnieka goda tituls.
- transmutācija Lamarka teorija, ka dzīvās dabas īpatņi pārveidojas pielāgodamies dzīves apstākļu izmaiņām.
- grand prix lielā balva - augstākā godalga izstādē; starpt. sacensības, gk. auto un motosportā un zirgu sportā.
- tip top lieliski, vislabākajā kārtībā, "uz goda", “pa pirmo”.
- tip-top Lieliski, vislabākajā kārtībā, uz goda, "pa pirmo"; vislabākais; augstākā pakāpe.
- tautas deju ansamblis mākslinieciskās pašdarbības deju kolektīva goda nosaukums, ko no 1960. līdz 80. gadu 2. pusei piešķīra LPSR Kultūras ministrijas kolēģija kopā ar Augstākās padomes Prezidiju.
- dervišs musulmaņu mūks, kas klejo ubagodams.
- aizvainot Noniecināt, nonievāt (kāda goda, lepnuma u. tml jūtas).
- N. Nopelni, goda nosaukumos.
- honorants Noprotestēta vekseļa apmaksātājs; goda maksātājs.
- nogodāt Novākt, nokopt; godam novākt (ražu).
- nogodināt Novākt, nokopt; godam novākt (ražu).
- nogodīt Novākt, nokopt; godam novākt (ražu).
- apbalvojums Oficiāls atzinības vai pateicības izteikums (pasniedzot balvu vai citu atzinības zīmi vai arī piešķirot goda nosaukumu).
- hipodaktīlija oligodaktilija.
- regālija Ordenis, medaļa, goda zīme.
- varoņcietoksnis Padomju Savienībā Brestas cietoksnim piešķirtais goda nosaukums par varonību aizstāvēšanās kaujās II pasaules karā.
- izpelnīties Par nopelniem iegūt (apbalvojumu, goda nosaukumu); tikt apbalvotam.
- protohierejs Pareizticīgā baznīcā - virspriesteris; galvenais garīdznieks pie kādas baznīcas; par īpašiem nopelniem garīdzniekam piešķirts goda tituls.
- saglabāt Paturēt, nezaudēt (īpašumu, priekšrocības, goda nosaukumu u. tml.).
- bazilika Pāvesta piešķirts goda tituls ievērojamām baznīcām.
- honorāts Persona, kuras godam vekselis intervenienta akceptēts.
- godkāre Personības īpašība, kurai raksturīga tieksme pēc goda (2), slavas.
- tituls Piešķirts vai mantots goda nosaukums; arī amata, kvalifikācijas pakāpes nosaukums.
- renitence Pretošanās, atteikšanās, sevišķi goda lietu kārtošanā.
- balva Priekšmets, naudas summa, ko pasniedz kā atzinības apliecinājumu (piemēram, par uzvaru sporta sacensībās, par labu darbu); godalga.
- precedencija Priekšroka, priekšrocības; amatu goda rinda.
- prīms Prīma - augstākās klases skolnieks; nereti arī citā klasē labākā skolēna goda tituls.
- cilspiedums Reljefa attēla iespieduma veids, kurā uz grāmatu vākiem, goda rakstiem, dokumentiem u. tml. iespiež bezkrāsainus vai krāsainus portretus, ģerboņus, ornamentus, burtus; kongrevspiedums.
- eminence Romas katoļu baznīcas kardinālu goda tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
- Vygoda Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Vigoda" nosaukums latgaliski.
- templis Sakrāla celtne reliģiskajiem rituāliem; arī baznīca, mošeja, pagoda, sinagoga u. tml.
- evadē Sākumā nievājošs apzīmējums katoļu priesteriem, kas nolika savu amatu, vēlāk viņu pieņemts goda tituls.
- didaskalijas Sākumā sengrieķu dramatiskie un kora uzvedumi, vēlākā nozīmē publiski saraksti ar ziņām par dramatisko uzvedumu laiku, vietu, autoriem, panākumiem, piespriestām godalgām utt.
- konsuls Senajā Romā - viena no divām augstākajām vēlētajām amatpersonām (republikas laikā); goda tituls (impērijas laikā); cilvēks, kam ir šāds goda tituls.
- mesirs Senējs franču goda tituls augstām personām.
- prīma Skolās augstākā klase; šīs klases skolnieks; nereti arī citā klasē labākā skolēna goda tituls.
- godavārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem; goda vārds.
- goda vārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem; godavārds (1).
- EFIAP Starptautiskās fotomākslas federācijas - FIAP goda tituls - ekselence, ko piešķir par nopelniem izstāžu darbībā.
- AFIAP Starptautiskās fotomākslas federācijas - FIAP goda tituls - mākslinieks (A - artist), ko piešķir par panākumiem nacionālās un starptautiskās izstādēs pēdējo 5 gadu laikā.
- ESFIAP Starptautiskās fotomākslas federācijas FIAP goda tituls - ekselence, ko piešķir par ilggadēju sabiedrisku darbību mākslas fotogrāfijas laukā.
- fizioloģiskais afekts stiprs psihiska uzbudinājuma stāvoklis, kas izpaužas sevišķi krasi izteiktā un intensīvā īslaicīgā emocijā, kas cilvēka apziņā kļūst par valdošo un ir reakcija uz ārējo kairinājumu, piemēram, vardarbību, smagu goda aizskārumu; šāds stāvoklis ievērojami vājina cilvēka spēju kontrolēt savu darbību un vadīt to.
- menzūra Studentu divkauja (pēc goda tiesas lēmuma), parasti ar rapieriem vai zobeniem.
- mensūra Studentu divkauja pēc goda tiesas lēmuma, kas parasti tiek izcīnīta ar rapieriem vai zobeniem.
- salūts ar flagu sveiciens, goda parādīšana, paceļot un nolaižot jahtas vai kuģa karogu.
- kortežs Svinīgs gājiens vai brauciens; goda pavadonība; transportlīdzekļu rinda svinīgā braucienā.
- spalieris Špalera - gar abām ceļa pusēm nostādīta goda sardze.
- deiderēt Šurp turp skraidīt, līgodamies iet.
- seijids tāda musulmaņa goda tituls, kurš sevi uzskata par pravieša Muhameda pēcteci.
- sabiedriski publiskā kārtība tāda situācija, kas veidojas, ja sabiedriski publisko attiecību un saistību kopums sabiedriskās vietās un saskarsmes procesā atbilst šīs attiecības un saistības reglamentējošām normām, kuras uztur publisku mieru, cilvēku neaizskaramību un viņu cieņas un goda neaizskaramību.
- bezgodīgs Tāds (cilvēks), kam nav goda jūtu; negodīgs.
- netaktisks Tāds, kam ir raksturīgs takta, pieklājīgas uzvedības trūkums; tāds, kas nepatīkami aizskar kāda cilvēka cieņu, goda jūtas.
- nenopērkams Tāds, kas par samaksu neatsakās no savas pārliecības, principiem, goda.
- godkārīgs Tāds, kas tiecas pēc goda (2), slavas.
- bezgodīgs Tāds, kurā izpaužas (darītāja) goda jūtu trūkums (par darbību, izturēšanos).
- negodīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība neatbilst morāles normām, prasībām par godīgumu; tāds, kuram nav goda jūtu.
- abul Tas tēvs; lieto kopā ar dēla vārdu kā goda pavārdu.
- goda aizskaršana tīša personas goda un cieņas pazemošana mutvārdos, rakstveidā vai ar darbiem.
- Čita Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Ingodas kreisā krasta pieteka.
- Oļenguja Upe krievijā, Aizbaikāla novadā, Ingodas labā krasta pieteka.
- Džila Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Ingodas labā krasta pieteka.
- goda vārds Uzvārds, arī godavārds (2).
- magnificence Vācijā goda tituls universitātes u. c. augstāko mācības iestāžu vadītājiem - rektoriem, Hamburgas, Brēmenes un Lībekas birģermeistariem.
- vakarbrālis Vakara vadītājs (goda amats).
- vākas Vāķēšana, goda sardze naktī pie mirušā.
- rādža valdnieks (kādā Indijas vai Malajas teritorijā); šī valdnieka tituls; koloniālisma periodā - dažu lielu zemes īpašnieku goda tituls.
- vārddiena Vārda diena - diena, kad kalendārā atzīmēts attiecīgais cilvēka vārds; attiecīgā godadiena.
- virsgans Vecākais augstākais goda nosaukums garīdzniecībā - bīskapam, metropolītam, patriarham, arhibīskapam.
- dignitāte Veiktā darba vērtība; vieta hierarhijā, nozīmība, goda amats.
- faleristika Vēstures zinātnes palīgnozare, kas pētī ordeņu, medaļu un goda zīmju vēsturi.
- Pagana Vēsturiska pilsēta Birmā ("Bagan"), Iravadi vidusteces kreisajā krastā, kas IX-XIII gs. bija Paganas karalistes galvaspilsēta, saglabājušās daudzas tā laika budisma kulta celtnes (pagodas, tempļi).
- bruņinieks bez bailēm un bez vainas viduslaiku bruņinieku goda tituls, sākotnēji tā godāja drošsirdīgo fr. karavadoni Teraiju de Baijāru (Terrail de Bayard; 1476.-1524. g.).
- pakāpiens Viena no trīspakāpju (goda pjedestāla, paaugstinājuma) daļām.
- godalgota vieta vieta (piemēram, sacensībās), kuras ieguvējs saņem godalgu.
- tribīne Vieta goda viesiem, godināmajiem u. tml. (svētkos, svinībās).
- derby Vispār zirgu skriešanās un godalgas.
- OAMDG Visu lielākam Dieva godam (lat. "omnia ad maiorem Dei gloriam") - uzraksts uz baznīcu fasādēm.
- infra dignitatem zem (kā) goda.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa goda.