gājējs
gājējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | gājējs | gājēji |
Ģen. | gājēja | gājēju |
Dat. | gājējam | gājējiem |
Akuz. | gājēju | gājējus |
Lok. | gājējā | gājējos |
1.Cilvēks, kas iet kājām.
PiemēriTad gājējam būs grūtāk pārvietoties.
- Tad gājējam būs grūtāk pārvietoties.
- Lēnāks gājējs viņai ilgi nevarēja izsekot, pat ja tas bija kavalieris.
- Gājēju straumi kavēja ļaudis, kas spraucās iekšā kafejnīcās; tās bija izpletušās šķērsām pāri ietvēm, katra ar savu īpašo smaržu un trokšņu auru.
- Trepes aizņēma daudz vietas, bet tas netraucēja neko daudz ne braucējus, ne gājējus.
- Lielais priekšējais logs bija tik netīrs, ka gājēji uz ietvēm un transportlīdzekļi uz ceļa izskatījās kā spoki.
Stabili vārdu savienojumiGājēju aizsargbarjera. Gājēju pāreja.
- Gājēju aizsargbarjera vārdkoptermins — aizžogojums gājēju un citu tilta lietotāju (jātnieku, riteņbraucēju), arī dzīvnieku, aizsardzībai, tas novietots tilta garenvirzienā uz atbalstsienas augšmalas vai uz līdzīgām konstrukcijām, bet nav aizsargsistēma transportlīdzekļiem
- Gājēju pāreja vārdkoptermins — vieta uz brauktuves, kur gājējiem paredzēts šķērsot ielu; apzīmēta ar attiecīgo ceļa apzīmējumu vai ceļa zīmi
1.1.kopā ar: lietvārds; retāk kopā ar: apstākļa vārds Cilvēks, kas iet, virzās (pa kādu vietu); cilvēks, kas iet, virzās (uz noteiktu mērķi).
Stabili vārdu savienojumiJūrā gājējs.
- Jūrā gājējs kolokācija — jūrnieks; jūras zvejnieks
2.vēsturisks Kalps, vaļinieks, laukstrādnieks.
Stabili vārdu savienojumiPasaules gājējs.
- Pasaules gājējs nievājoša ekspresīvā nokrāsa, idioma — cilvēks, kas bieži maina dzīves, darba vietu
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri:šeit