debess
debess sieviešu dzimtes 6. deklinācijas lietvārds; skaitļa šķīrums semantikā nepastāvLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | debess | debesis |
| Ģen. | debess | debesu |
| Dat. | debesij | debesīm |
| Akuz. | debesi | debesis |
| Lok. | debesī | debesīs |
debess vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | debess | debeši |
| Ģen. | debess | debešu |
| Dat. | debesim | debešiem |
| Akuz. | debesi | debešus |
| Lok. | debesī | debešos |
1.Izplatījuma vai atmosfēras daļa, kas redzama novērotājam no Zemes.
PiemēriViņa allaž ir kā mēness mākoņainās debesīs.
- Viņa allaž ir kā mēness mākoņainās debesīs.
- It sevišķi, kad bija skaidrs laiks un zvaigžņotas debesis...
- Pacēlu galvu un paraudzījos zilajās debesīs.
- Kā milzīga, tumša bļoda tas debess bija pārlikts mums pāri.
1.1.parasti formā: daudzskaitlis Atmosfēras daļa virs valsts teritorijas.
2.formā: daudzskaitlis Mākoņi.
PiemēriNo debesīm lasināja sīks, uzmācīgs lietus.
- No debesīm lasināja sīks, uzmācīgs lietus.
- Un Pārvaldniece pagrieza sidraba zvaigznīti sienā, un no debesīm gāzās silts, maigs lietutiņš.
- Kopā ar lietus lāsēm no debesīm krita pirmais šāgada sniegs- tāds trausls, pat ne īsti balts.
3.formā: vienskaitlis; joma: astronomija Izplatījums, kosmoss.
PiemēriNo turpat 4000 saules dainām aptuveni 2500 attiecas uz fizisko sauli kā debesu spīdekli, kas ir visvairāk apdziedātā starp saulēm.
- No turpat 4000 saules dainām aptuveni 2500 attiecas uz fizisko sauli kā debesu spīdekli, kas ir visvairāk apdziedātā starp saulēm.
Stabili vārdu savienojumiDebess ass. Debess ekvators. Debess ķermenis.
- Debess ass vārdkoptermins — debess sfēras diennakts šķietamās griešanās ass
- Debess ekvators vārdkoptermins — debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs debess asij un dala debess sfēru divās puslodēs - ziemeļu un dienvidu puslodē
- Debess ķermenis vārdkoptermins — fizikāls ķermenis, kurš atrodas Visumā; astronomisks objekts
- Debess mehānika vārdkoptermins — astronomijas nozare, kurā pēta dabisku un mākslīgu debess ķermeņu kustību un deformāciju dažādu spēku (gravitācijas, atgrūšanās, vides pretestības, elektromagnētisko spēku, radiācijas spiediena) ietekmē
- Debess meridiāns vārdkoptermins — debess sfēras lielais riņķis, kas iet caur debess poliem un šķērso horizontu dienvidu un ziemeļu punktā
- Debess paralēle vārdkoptermins — debess sfēras mazais riņķis, kura plakne paralēla debess ekvatora plaknei
- Debess pols vārdkoptermins — punkts, kurā debess siera krustojas ar debess asi
- Debess sfēra vārdkoptermins; joma: astronomija — patvaļīga rādiusa hipotētiska lode, uz kuras projicējas zvaigznes
- Debess velve vārdkoptermins; joma: astronomija — debess forma, kāda tā šķiet novērotājam no kādas planētas; debess kupols
4.parasti formā: daudzskaitlis; jomas: mitoloģija, reliģija Dieva (dievu, mitoloģisku būtņu) mājoklis, svētlaimes vieta, kur pēc nāves nonāk labo cilvēku dvēseles; arī paradīze.
PiemēriSola tikai debesu valstību.
- Sola tikai debesu valstību.
- Esmu pārliecināts – Dievs mani ir saudzējis, jo nedomā vēl aicināt pie sevis debesīs uz golfa spēli.
- Vai vecmāmiņa arī ir debesīs?
Stabili vārdu savienojumiUzņemšana debesīs.
- Uzņemšana debesīs vārdkoptermins — kristietībā Jēzus Kristus uzcelšana debesīs 40. dienā pēc Augšāmcelšanās
Stabili vārdu savienojumi(Kā) melna debess. Ak tu debess, arī augstā debess. Brēkt uz (arī pret) debesīm.
- (Kā) melna debess sarunvaloda, idioma — ļoti daudz (par ko tādu, kas kustas)
- Ak tu debess, arī augstā debess idioma — lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu
- Brēkt uz (arī pret) debesīm novecojis, frazēma — prasīt atriebību
- Celt (vai) (septītajās) debesīs — pārmērīgi cildināt
- Debesu dāvana; debess dāvana sarunvaloda, idioma — 1. Saka par to, ko saņem, iegūst negaidīti, arī bez pūlēm2. Kaut kas iedzimts, pozitīvs (spējas, talants)
- Galva duras debesīs sarunvaloda, idioma — saka par ļoti gara auguma cilvēku
- Griezt debesis un zemi kopā idioma — saka par stipru viesuli, sniegputeni
- Justies (retāk būt) kā (septītajās) debesīs — justies ļoti labi, laimīgi
- Kaķa lāsti debesīs nekāpj sarunvaloda, idioma — saka par ļauna novēlējumiem, kas nevar kaitēt
- Kā no debesīm nokritis — 1. Saka par tādu, kas negaidīti ieradies2. Saka par tādu, kas nevar orientēties kādos apstākļos
- Kā pērkona spēriens no skaidrām debesīm; pērkona spēriens no skaidrām debesīm; kā pērkona grāviens no skaidrām debesīm — saka, ja kas ļoti pārsteidz, ir pilnīgi negaidīts
- Krist (retāk birt) no gaisa (arī no debesīm) — rasties, tikt iegūtam ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem
- Starp debesīm un zemi idioma — nenoteiktā vietā, stāvoklī
- Tīras (arī skaidras) debesis frazēma — miera laika apstākļi, bez kara un kara draudiem (bez pretinieka lidaparātu uzlidojumiem)
- Uz visām (četrām) debespusēm (arī debess pusēm); uz visām (četrām) debess pusēm (arī debespusēm); uz visām (četrām) debesu pusēm (arī debess pusēm) frazeoloģisms — visos virzienos; kurā virzienā grib, kur patīk, kur vēlas
- Zem klajas debess, arī zem klajām debesīm frazēma — 1. Ārpus telpām2. Bez pajumtes, patvēruma
- Zeme un debess (arī ar debesīm) griežas (retāk jaucas, iet) kopā idioma — saka par stipru sniegputeni, viesuli
- Zili (arī zili zaļi, debess) brīnumi — ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības
Avoti: LLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit