dīkdienis
dīkdienis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dīkdienis | dīkdieņi |
| Ģen. | dīkdieņa | dīkdieņu |
| Dat. | dīkdienim | dīkdieņiem |
| Akuz. | dīkdieni | dīkdieņus |
| Lok. | dīkdienī | dīkdieņos |
dīkdiene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dīkdiene | dīkdienes |
| Ģen. | dīkdienes | dīkdieņu |
| Dat. | dīkdienei | dīkdienēm |
| Akuz. | dīkdieni | dīkdienes |
| Lok. | dīkdienē | dīkdienēs |
Cilvēks, kas dzīvo bezdarbībā; sliņķis, slaists.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tie jau plenči un dīkdieņi, ne kārtīgi, godīgi policisti.
- Daudziem pludmales dīkdieņiem pūķotāju dzīves stils liekas, kā visu vēlmju piepildījums.
- Kas: kārtējais dīkdienis, kas ir aizraujas ar nelegālajiem dragreisiem
- tas bija dīkdienis un naudas izspiedējs, bet nu vispār jau labs cilvēks…
- Hitlers kā personība bija viduvējība, dīkdienis, kurš ar grūtībām beidza skolu.