dikcija
dikcija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | dikcija | dikcijas |
Ģen. | dikcijas | dikciju |
Dat. | dikcijai | dikcijām |
Akuz. | dikciju | dikcijas |
Lok. | dikcijā | dikcijās |
Izruna (runājot vai dziedot).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arī pats viņu padresēju ne tikai ar dikciju un loģiskiem uzsvariem,
- Viņu fascinē Valentīna skaidrā dikcija un frāzei raksturīgā konstatējoši noliedzošā intonācija.
- Pakalnu maina atdarina skaņas un valodu ar pārsteidzošu precizitāti un skaidru dikciju.
- Tā ir digitāli remasterēta, uzlabojot dikciju, likvidējot mehāniskos un magnētiskos bojājumus.
- Tas aptvēra žurnālistiku, tulkošanu, dikciju — apmeklējām īpašus kursus, kuros uzlaboja mūsu izrunu pie mikrofona.