burzīt
burzīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | burzu | burzām | burzīju | burzījām | burzīšu | burzīsim |
2. pers. | burzi | burzāt | burzīji | burzījāt | burzīsi | burzīsiet, burzīsit |
3. pers. | burza | burzīja | burzīs |
Pavēles izteiksme: burzi (vsk. 2. pers.), burziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: burzot (tag.), burzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: burzītu
Vajadzības izteiksme: jāburza
1.Spaidīt (papīru, audumu, parasti ar pirkstiem).
PiemēriMarfa noklusa, ar pirkstiem burzīdama apmetņa malu.
- Marfa noklusa, ar pirkstiem burzīdama apmetņa malu.
- Ko tu to avīzi burzi rokās?
- Viņa nervozi burza Toma vēstuli.
2.apvidvārds Iemērkt (mazgāšanai).
3.apvidvārds Iejaukt (mīklu ūdenī).
Avoti: LLVV, EH, TWN
Korpusa piemēri:šeit