burzma
burzma sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | burzma | burzmas |
| Ģen. | burzmas | burzmu |
| Dat. | burzmai | burzmām |
| Akuz. | burzmu | burzmas |
| Lok. | burzmā | burzmās |
Neorganizēta, kustīga (daudzu cilvēku) kopa; drūzma, jūklis.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vasarās tur ir ļoti daudz atpūtnieku, kas veido lielu burzmu.
- 36.minūtē lielisks metiens no zilās līnijas burzmā padevās Atvaram Tribuncovam.
- Latvijā, esot burzmā, pienākumos iegrimstot, tas nav iespējams.
- Rundālietis Arnolds Auza uzskata: lielpilsētu burzma bremzē indivīda harmonisku attīstību.
- Jo tālāk virzījāmies no pilsētas burzmas, jo straujāk mainījās vide.