burzme
burzme sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | burzme | burzmes |
| Ģen. | burzmes | burzmju |
| Dat. | burzmei | burzmēm |
| Akuz. | burzmi | burzmes |
| Lok. | burzmē | burzmēs |
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Humors, ko saprot Nils Sakss un Ilmārs Šlāpins, derdzīgi trāpīgi triec patiesības zibeni ofisa planktona ikdienas burzmē notrulinātajā prātā.
- Un " pie kājas" šiem ģēnijiem, ka katram, kas Rīgā nav pirmo reizi, ir skaidrs – jebkurš sprints atdursies burzmē aiz Slokas ielas.