burveklis
burveklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | burveklis | burvekļi |
Ģen. | burvekļa | burvekļu |
Dat. | burveklim | burvekļiem |
Akuz. | burvekli | burvekļus |
Lok. | burveklī | burvekļos |
1.Pestelis, burvestības līdzeklis.
2.Piepe.
Avoti: KV