burveklis
burveklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | burveklis | burvekļi |
| Ģen. | burvekļa | burvekļu |
| Dat. | burveklim | burvekļiem |
| Akuz. | burvekli | burvekļus |
| Lok. | burveklī | burvekļos |
1.Pestelis, burvestības līdzeklis.
2.Piepe.
Avoti: KV