burvekls
burvekls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | burvekls | burvekli |
| Ģen. | burvekla | burveklu |
| Dat. | burveklam | burvekliem |
| Akuz. | burveklu | burveklus |
| Lok. | burveklā | burveklos |
Pestelis, burvestības līdzeklis.
Avoti: EH