burve
burve sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | burve | burves |
| Ģen. | burves | burvju |
| Dat. | burvei | burvēm |
| Akuz. | burvi | burves |
| Lok. | burvē | burvēs |
Zintniece, kam piemīt spēja ar skatienu vai ar vārdiem darīt labu vai ļaunu; pareģe; ragana; spīgana; viegle.
Avoti: Sen
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tiesa Burvi atzina par vainīgu apsūdzībā par krāpšanu un naudas piesavināšanos.
- Burve viņam atriebjas - pārvērš par vampīru un aprok dzīvu.
- Burve palīdz viņai nokļūt ballē, kur viņā iemīlas Princis …
- Tā ir velva, seno skandināvu zemju zintniece, burve, šamane.
- Pat burvei Vilijai nebūtu pa spēkam to panākt vienā naktī.