atšķirties
atšķirties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | atšķiros | atšķiramies | atšķīros | atšķīrāmies | atšķiršos | atšķirsimies |
2. pers. | atšķiries | atšķiraties | atšķīries | atšķīrāties | atšķirsies | atšķirsieties, atšķirsities |
3. pers. | atšķiras | atšķīrās | atšķirsies |
Pavēles izteiksme: atšķiries (vsk. 2. pers.), atšķirieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atšķiroties (tag.), atšķiršoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atšķirtos
Vajadzības izteiksme: jāatšķiras
1.Nodalīties, nošķirties savrup (no citiem).
PiemēriEsmu no bara atšķīries vilks, un pats to izvēlējos.
- Esmu no bara atšķīries vilks, un pats to izvēlējos.
- Vasaras beigās, kad cālīši labi paaugušies un atšķīrušies no mātes, tie sāk zust viens pēc otra.
- Brīvnieks devās atpakaļ pie vārtiem, un ļaudis atšķīrās uz katru pusi norādītās vietās.
2.Būt ar tādām īpašībām vai pazīmēm, kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita); nebūt līdzīgam (citiem).
PiemēriJo katra govs atšķiras ne tikai ar krāsu un ragiem, bet arī ar smaržu.
- Jo katra govs atšķiras ne tikai ar krāsu un ragiem, bet arī ar smaržu.
- Es jau teicu, ka mūsu kultūra lielā mērā atšķiras no jūsējās...
- — Mūsu veikali izdevīgi atšķiras no amerikāņu veikaliem, — pavadonis skaidroja.
- Tālāk varēja redzēt vienkāršāk ģērbtas amatnieku ģimenes un arī lauciniekus, kuri atšķīrās ar tautiskā rakstā izšūtām blūzēm.
3.parasti formā: trešā persona Pašķiroties atvērties pašam no sevis.
PiemēriGrāmata atšķīrās it kā pati no sevis — tajā pašā vietā.
- Grāmata atšķīrās it kā pati no sevis — tajā pašā vietā.
- Priekškars atšķīrās.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit