apčurāties
apčurāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apčurājos | apčurājamies | apčurājos | apčurājāmies | apčurāšos | apčurāsimies |
| 2. pers. | apčurājies | apčurājaties | apčurājies | apčurājāties | apčurāsies | apčurāsieties, apčurāsities |
| 3. pers. | apčurājas | apčurājās | apčurāsies | |||
Pavēles izteiksme: apčurājies (vsk. 2. pers.), apčurājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apčurājoties (tag.), apčurāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apčurātos
Vajadzības izteiksme: jāapčurājas
Izlaižot urīnu, saslapināt drēbes, atstāt peļķi u. tml.
Stabili vārdu savienojumiApčurāties var.
- Apčurāties var idioma — saka, izjūtot spēcīgas emocijas
Avoti: MLVV, SLG
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No lepnības viņš bija ne tikai apraudājies, bet arī apčurājies.
- Marijas un Matīsa ielas krustojumā uz trotuāra gulēja apčurājies sirms vīrs.
- Varbūt tomēr Pāvels nebija apčurājies, jo viņš nemaz nebijās.
- Tas rada sajūtu, ka esmu iesēdies aukstās zupas bļodā vai apčurājies.
- Varbūt pajautājiet to vīrietim, kurš apčurājies guļ zālājā blakus savai alus pudelei.