apdabūt
apdabūt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apdabūju | apdabūjam | apdabūju | apdabūjām | apdabūšu | apdabūsim |
| 2. pers. | apdabū | apdabūjat | apdabūji | apdabūjāt | apdabūsi | apdabūsiet, apdabūsit |
| 3. pers. | apdabū | apdabūja | apdabūs | |||
Pavēles izteiksme: apdabū (vsk. 2. pers.), apdabūjiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apdabūjot (tag.), apdabūšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apdabūtu
Vajadzības izteiksme: jāapdabū
1.Apvirzīt (ap ko, kam apkārt, parasti ar pūlēm, pārvarot šķēršļus).
2.Pavirzīt, novietot (parasti ar pūlēm) zem kā.
Avoti: LLVV, ViV