apdainot
apdainot 2. konjugācijas darbības vārds; poētiska stilistiskā nokrāsa, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apdainoju | apdainojam | apdainoju | apdainojām | apdainošu | apdainosim |
| 2. pers. | apdaino | apdainojat | apdainoji | apdainojāt | apdainosi | apdainosiet, apdainosit |
| 3. pers. | apdaino | apdainoja | apdainos | |||
Pavēles izteiksme: apdaino (vsk. 2. pers.), apdainojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apdainojot (tag.), apdainošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apdainotu
Vajadzības izteiksme: jāapdaino
Apdziedāt, cildināt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vēlāk ar Mārtiņu Griguli dzērām švarcīti “ Skapī” starp Erika Ādamsona apdainotajām zosīm.
- Sevi man apdainot vajag vai citu.
- Lai jaunie apdaino jaunos.
- Visa latviešu tauta, viņas zeme un dzīvnieki un apdainotā dievība, visi saplūst kopā par vienu lielu, nešķiramu vienību.”
- Un tad šajā pilsētā uz kādu laiku paliktu tik vien ko kopt kā tikai eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas apdainotais vējš.