apdalīt
apdalīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apdalu | apdalām | apdalīju | apdalījām | apdalīšu | apdalīsim |
| 2. pers. | apdali | apdalāt | apdalīji | apdalījāt | apdalīsi | apdalīsiet, apdalīsit |
| 3. pers. | apdala | apdalīja | apdalīs | |||
Pavēles izteiksme: apdali (vsk. 2. pers.), apdaliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apdalot (tag.), apdalīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apdalītu
Vajadzības izteiksme: jāapdala
1.sarunvaloda Iedot, piešķirt (kādam) mazāk kā citiem vai neiedot, nepiešķirt nemaz.
2.apvidvārds Apdāvināt, apveltīt, sadalīt.
Avoti: MLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iedzīvotāji jau nav vainīgi, ka savulaik privatizācijas rezultātā tikuši apdalīti.
- Attiecībā uz daudzbērnu ģimenēm viņu novada bērni nejūtas jau šobrīd apdalīti.
- Cilvēkos, kuri jūtas apdalīti, pārdalīti, rodas patriotisma instinkts.
- Katrā ziņā es savā ģimenē nejūtos apdalīta, neesmu kā mājkalpotāja.
- un tāpēc bērni tiktu apdalīti un sliktāk attīstītos par pārējiem bērniem.