apčurāt
apčurāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apčurāju | apčurājam | apčurāju | apčurājām | apčurāšu | apčurāsim |
| 2. pers. | apčurā | apčurājat | apčurāji | apčurājāt | apčurāsi | apčurāsiet, apčurāsit |
| 3. pers. | apčurā | apčurāja | apčurās | |||
Pavēles izteiksme: apčurā (vsk. 2. pers.), apčurājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apčurājot (tag.), apčurāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apčurātu
Vajadzības izteiksme: jāapčurā
Čurājot apslapināt; apurinēt.
Avoti: MLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tiesa, aizkustinošā aina nogājusi pagalam greizi – lauvēns Svetu apčurājis.
- Sapratu to tikai tad, kad bija paspējis apčurāt manus apavus...
- Tie paši, kas kāpņu laukumos apčurā stūrus, īpatni šķielēdami.
- Bija brīdis, kad visas segas bija apčurātas, mēs gulējām guļammaisos.
- Viņiem ļoti maz vajadzēja - viņi visi bija tādi apčurātie.