apčubināt
apčubināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apčubinu | apčubinām | apčubināju | apčubinājām | apčubināšu | apčubināsim |
| 2. pers. | apčubini | apčubināt | apčubināji | apčubinājāt | apčubināsi | apčubināsiet, apčubināsit |
| 3. pers. | apčubina | apčubināja | apčubinās | |||
Pavēles izteiksme: apčubini (vsk. 2. pers.), apčubiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apčubinot (tag.), apčubināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apčubinātu
Vajadzības izteiksme: jāapčubina
1.Paceļot vai ar plaukstām nolīdzinot, padarīt (guļas vietu) mīkstāku.
2.pārnestā nozīmē Uzmanīt, aprūpēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bērni ir sajūsmā par Serdžo, jo viņš vienmēr apčubina mazos.
- Kā aizej līdz savām apčubinātajām vadziņām, tā nervi pa gaisu.
- Tu arī gribi puķes šeit, lai ir, ko apčubināt?
- Tā es dzīvoju siltumiņā un mīļumiņā, apčubināta un labi pabarota.
- Ar nobrāztajām rokām apčubinu sāpošās potītes un tveru sasalušajos dubļos iedzītās koka līstes.