apvainot
apvainot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apvainoju | apvainojam | apvainoju | apvainojām | apvainošu | apvainosim |
| 2. pers. | apvaino | apvainojat | apvainoji | apvainojāt | apvainosi | apvainosiet, apvainosit |
| 3. pers. | apvaino | apvainoja | apvainos | |||
Pavēles izteiksme: apvaino (vsk. 2. pers.), apvainojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apvainojot (tag.), apvainošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apvainotu
Vajadzības izteiksme: jāapvaino
1.Izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml.; nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši.
1.1.Aizskart, pazemot (kāda jūtas).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šāds lēmums tika pieņemts, jo Anelka rupjiem vārdiem apvainoja Domenešu.
- Es nevēlos, lai līdzjutēji ar rasistiskām piezīmēm apvaino pretiniekus."
- Bet šai laikā tiek apzagts pats zagšanā apvainotais bez vainas vainīgais.
- Artuss atkal ir pieķerts klajos melos, apvainojot mani sižeta pasūtīšanā.
- Mani gandrīz apvainoja, ka no laba prāta esmu tādā ķibelē iekūlies.